1. lapas saturs:
Ievads
Vēsture
Pirmā diena

uz augšu
Vēsture
Esot Tunisijā, pa vakariem lasīju Tunisijas grāmatu, kā arī biju uz speciāli izveidotu priekšnesumu amfiteātrī ar lāzeru specefektiem, lielām projekcijām, dekorācijām un aktieriem nabadziņiem ar visiem dzīvniekiem, kas radīja īsu priekštatu par Tunisija bagāto vēsturi. Daži pieturas punkti vairāk gan paša atmiņas atsvaidzināšanai.
Sākot ar apt. 4000 g.pr.Kr. teritoriju apdzīvo berberu ciltis. Interesanti, ka vietējās tūrisma firmas darbinieks Hassens apgalvoja, ka 80% mūsdienu Tunisijas iedzīvotāju esot berberu asinis. Ap 1000g.pr.Kr. feniķieši(kanaānieši) dibina Adrumetumu (tag. Susse), kā arī citas apmetnes Vidusjūras krastos.
814. g.pr.Kr. feniķieši Dido(nas), jeb arī Elīsas no Tīras vadībā, dibina Kartāgu (pēc Vergīlija). Pūnieši, kā viņus dēvē romieši, valda vismaz 700 gadus. 164.g.pr.Kr. romieši iekaro Kartāgu un valda veselus 585.gadus. 439.g. vandaļi iekaro Kartāgu. 533.g.vandaļus pakļauj Bizantija. Vandaļi pie varas noturas gandrīz 100 gadus, bizantieši 137 gadus. 670.g. arābi karavadoņa Okbas vadībā dibina Kairunānu. Ap 700.g. notiek Kartāgas pilnīga izpostīšana un netālu no tās arābu Tunisas attīstīšana, teritorijas administratīvais centrs paliek Kairuānā, kura pēc gida apgalvojuma, musulmaņiem skaitoties 4. svētākā pilsēta (aiz Mekas, Medīnas un Jeruzālemes). 800.g. varu iegūst savā laikā ietekmīgā arābu Algabīdu dinastija. Tiek celtas ēkas, kuras ir saglabājušās līdz mūsu dienām. Notiek totāla iedzīvotāju arabizēšana un islamizēšana. Aiziet nebūtībā kā pūnieši, tā kristieši u.c., piem., latīņi. 909.g. varu pārņem arābu Fātimīdu dinastija. Fātimīdi pieder pie šiītu novirziena. Viņi dibinājuši arī Kairu (Kāhiru) Ēģiptē 969.gadā. 972.g. berberiem Zirīdiem tiek uzticēta teritorijas pārvalde. 1041.g. Zirīdi saceļas un tiek gāzti. 1228.g. varu iegūst arābu Hafasidu dinastija, kura turpina valdīt vairāk kā 300.gadus. Viņi sakauj franču krustnešus 1270.gadā. 1574.g. varu iegūst Turki/Osmaņi. Valsts valoda turku. 1705.g. Varu iegūst turku Huseinīdu dinastija. Huseinīdu turku beji (karaļi) formāli valda teju 4 gadimtus, līdz Tunisijas neatkarības iegūšanai 1957.g. 1881.g. tiek nodibināts franču protektorāts, ienāk franču karaspēks, Tunisija iegūst savu tagadējo vārdu. 1956.g. 20.marts neatkarības proklamēšana (ieteikums-nebūtu vēlams braukt uz Tūnisiju ap 20.martu). 1957.g. neatkarības faktiska iegūšana mierīgā ceļā no Francijas. Pie varas prezidents Burgība. Eiropiešu kolonisti izbrauc, vienlaicīgi oficiāli tiek palielinātas sieviešu tiesības, arī noteikta viensievība, tiek veidota sekulāra sabiedrība (vienīgā musulmaņu zeme, kurā brīvdiena nav piektdiena) un tiek veicināta tūrisma attīstība. 1987.g. 7.novembris ben Alī uzurpē varu, jo Burgība vecuma dēļ vairs neesot spējis normāli valdīt. Tadejādi Valstī esot tikusi saglabāta politiskā stabilitāte.

uz augšu

Pirmā diena

Ceļš

Apmeklējuma laiks: 1994. un 2005.g.
Galvenās pieturas: Minhene, Bavārija, Hostel Meininger, Autokino

Hamburga
Ziņo, ka Hamburga esot liela, otra lielākā pilsēta aiz Berlīnes Vācijā, kā arī otra lielākā osta aiz Roterdamas Eiropā. Hamburgā esot 2300 tilti, kas ir vairāk nekā Amsterdamā(1200) un Venēcijā(400) kopā ņemot. Un vēl daži skaitļi: iedzīvotāju skaits pilsētā 1,8 miljoni plus 0,8 milj. tuvākajā apkārtnē, bet aglomerācijā kopā ap 4 milj., pilsētas platība 750 km2, aglomerācijas 18 tūkst km2. Osta gadā apkalpo 8 miljonus tūristu, reperbānis 4, salīdzinājumam, Ķelnes katedrāle 6 milj (2007.g.dati). 80% no tūristiem paši vācieši.
Mans mērķis nebija baudīt pilsētas lielumu, ko varēju apjaust tikai lidojot uz nosēšanos, kad blakus sēdošais vācietis rādīja aviācijas rūpnīcu pie Elbas, kā arī braucot ar autobusu uz lidostu, bet tad pilsēta nelikās sevišķi pievilcīga. Mans mērķis bija apskatīt vecpilsētu, kaut gan bija norādīts, ka no senās Hamburgas nekas daudz nav saglabājies. Hamburgas centrs bija viegli izstaigājams kājām. Kanāli, ko sauc par fleet plūst it kā pa pagalmiem, tāpēc gan tie, gan tilti nav ainaviski. Arī Elba, kaut plūst gar pilsētas sirdi, tomēr it kā novirzās no pilsētas un vairāk dzīvo savu ostas dzīvi, kamēr paši pilsētnieki, liekas, pamatā koncentrējas uz abiem Alsteras ezeriem.

Kā tas iesākās
Toreiz biju nolēmis aizlidot uz Vāciju. Sliecos uz Ķelni, bet bija padomā arī Hamburga. Vārdu sakot šaubījos. Šaubām gals pienāca 13. janvāra pusnaktī, tāpēc ka iepriekš tajā vakarā, iebraucot Pūres skaisti izgaismotajā benzīntankā, ievēroju zemu lidojošu lidmašīnu, kura koši mirdzēja vēl gaišajās debesīs starp zemajiem mākoņiem un tumšo mežu. Tas bija tik iespaidīgi (un patiesībā neparasti, jo attālums līdz lidostai bija pārāk liels, lai tik zemi lidotu), ka vairs nelikos mierā, līdz Air Baltic biļetes nebija man rokā. Tās bija uz Hamburgu, jo uz Ķelni lēto biļešu vairs nebija. Runājot par datumiem, sagadījās, ka atgriešanās no brauciena iekrita 13. augusta pusnaktī. 13.vai 14. aprīlī rezervēju viesnīcu, iepriekš gan pieliekot diezgan daudz pūļu, lai atrastu optimālo: laba vieta, lēta cena, labierīcības istabā, brokastis cenā, labas atsauksmes. Rezervācijas apstiprinājumā bija piekodināts, ka vēlas ierašanās gadījumā viesnīca iepriekš jāinformē, ko tūlīt arī darīju, bet uz ko man rakstisks apstiprinājums no viesnīcas tika nosūtīts tikai, nja, 13. jūlijā. Un kas vēl interesanti,- vairākus mēnešus pirms lidojuma man atkārtoti sapņos rādījās tāda lidmašīna, kādas agrāk bija Aeroflotei: balta ar zilu, kurā atrodos un ar kuru kaut kas slikts atgadās. Protams, tam centos nepievērst uzmanību un sapnis pagaisa no atmiņas, tomēr vēlak negaidīti atausa.
Pienācis Laiks lidot
Kad pienāca augusts un laiks lidot, laukā bija ļoti sutīgs, kā pirms negaisa un tas radīja bažas, ka, teiksim, zibens varētu apdraudēt lidmašīnas. Bažas radīja arī tas, ka uz biļetēm mana vieta nebija kopā ar pārējiem, kā tam būtu jābūt, ja lidojam ar Air Baltic Boingu. Starp citu, lidmašīnu uz Hamburgu gaidīja arī Bertolts Fliks ar savām meitām, kuras tur dzīvo. Mūsu lidmašīna kavējās un neatlika nekas cits kā vērot kā viena pēc otras nolaižas lidmašīnas, vienā brīdī spoži iemirdzoties un liekot mums izteikt minējumus, kura varētu būt mūsējā. Viena iemirdzējās īpaši spoži un drīz piebrauca tieši pie mūsu vārtiem. Ļoti spīdīga, balta ar zilu svītru. Neticēju pats savām acīm. Gluži kā Aeroflotes Tu, ar motoriem pie astes. Te nu mani murgi atausa no zemapziņas dziļumiem, toties atkrita jautājums par vietām, jo šādai lidmašīnai ir savādāks vietu izkārtojums. Lai iekāptu lidmašīnā gan nedaudz nācās pārvarēt sevi. Tā izrādījās sadarbības partneru McD.Duglass (nevis Air Baltic Boings, kā norādīts biļetē) un bija pārsteidzoši ērta. Vajag domāt labas domas un baudīt mirkli. Ceļoties augšā labi varēja redzēt Babītes ezeru, vēlāk Usmas ezeru un Kurzemes jūras piekrasti, bet sēžoties Hamburgas apkārtni, Elbu un milzīgo Airbusa rūpnīcu. Prom lidojums, paldies Dievam, bija izdevies.
Hamburga iesākumā
Hamburgu 808. gadā dibinājis Šarls (Kārlis) Lielais, bet 834. gadā viņa dēls Luijs (Ludvigs) Dievbijīgais te izveidoja bīskapiju par bīskapu ieceļot Ansgaru, sauktu par ziemeļu apustuli. Viņa ceļojuma laikā uz Sveju zemi (Zviedriju) 854. g. Ūlava vīri uzbruka Kurzemei un tā Ansgara pēctecis Rimberts pirmo reizi vēsturē to rakstiski pieminējis. Jāsaka, ka dāņu vikingi 845. gadā Hamburgu tā izpostījuši, ka bīskapa sēdekli faktiski nācās pārcelt uz Brēmeni, no kurienes nācis pirmais Rīgas bīskaps Alberts.
Mūsdienu Hamburgas lidosta izskatījās diezgan liela, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums nācās iziet tai cauri no viena gala līdz otram, jo lidmašīna tā ačgārni piestāja pie iekāpšanas termināļa. Pati pilsēta pa ceļam uz viesnīcu neatstāja nekādu izcilo iespaidu. To pašu varētu arī teikt par viesnīcu. Vienīgais, kas bija izdevies perfekti, bija viesnīcas izvēle, jo lidostas autobuss Jasper apstājas tajā savā vienīgajā pieturā, kurā mums tieši vajadzēja. Esam viesnīcā jau vakarā, kad neko dižu vairs neiesākt, ja nu vienīgi sameklēt tuvumā kaut ko atspirdzinošu. Laiks riktējās uz lietu. Pie sava nakts skapīša atklāju Bībeli vairākās valodās. Biju par to dzirdējis, bet saskaros pirmo reizi. Latviešu valodā, protams, nebija un es neko nemēģināju lasīt.
turpinājums sekos

Valsts apraksts
Iedzīvotāji -4,5 milj., lielākās pilsētas- Oslo 500, Bergena- 250, Trondheima- 140 tūkst.
Teritorija -306 (340 ar Svalbāru) tūkstoši km2 kalni 70%, fjordi, meži
Vēsture- vikingu laikos cieša saikne ar Britu salām, vēlāk 400 gadus valda dāņi, pēc tam zviedri
Valoda- dāņu ar Norvēģijas īpatnībām (bokmal)
Ekonomika- kopprodukts 195 miljari USD, nafta, zivis, kuģi

Iedzīvotāji – 7 milj.
Teritorija – 40 tūkst km2. 26 kantoni. Reljefs-ziemeļrietumos Juras kalni, Šveices plakankalne-Vidusszeme, Alpi- dienvidos un austrumos
Valoda – Vācu valodā runā vidienē un ziemeļos, franču-rietumos, itāļu-dienvidos, retroromāņu-Garubindinē
Ekonomika – lats 2,3 franki, franks 0,434 lati

Vēsture
Neliels atskats uz Zviedrijas vēsturi.
1523. gada 6. jūnijs Zviedrijas neatkarības diena
Gustavs Ēriksons no Vāsu dzmitas kļūst par valdnieku
1611. gadā pie varas nāk Gustavs Ādolfs
kurš iesaistās 30 gadu karā, krīt 1632.g. pie Leipcigas
1622.g. Vidzeme nonāk Zviedrijas varā
1640.g. Stokholma oficiāli kļūst par galvaspilsētu
1654. gadā pie varas nāk Kārlis X (Gustavs)
kurš 1658.g.iekaro Dāniju (iegūst Blekingi, Skoni uc.)
un arī Kurzemi (H.Jēkabu)
1660- 1697.gados valda Kārlis XI
1697.g pie varas nāk varonīgais Kārlis XII
kurš neveiksmīgi 1709. gadā zaudē pie Poltavas un 1718.g. krīt Norvēģijā
1710.g. Zviedrija zaudē Vidzemi
1818.gadā francūzis Žans Batists Bernadots kļūst par Kārli XIV Juhanu mūsdienu Zviedrijas un Norvēģijas karaļu clitstēvu

Stokholma
Nosaukumu varētu tulkot kā pāļu salu. Stokholmai esot palaikam jātaisnojas, ka tā nav lauku nomale un ka tur nedzīvo pāļi. Man Stokholma patika. Tās vecpilsētu sauc par Gamla Stan un uz tās pamata pilsēta ir izaugusi. Tās izaugsmi noteicis tas, ka Skandināvijas tektoniskās pacelšanās rezultātā 13.gs. nebijis vairs iespējams no Baltijas jūras iekļūt Mēlarenas ezerā citādi kā caur Stokholmas slūžām, vai arī tajā vietā pārkraujot kravas. Stokholma kā pilsēta radusies 51. gadu pēc Rīgas un tāpat kā Rīga tā veidota pēc Lībekas parauga un tāpat kā Rīgā tajā noteicēji bijuši lejavācieši. Bet tā pilsēta 1495. gadā nodega. 1523.gadā tajā varu pārņēma zviedri. Tagad Stokholma atrodoties uz 14 salām, jeb pilsēta uz ūdeņiem, un to nevar nejust.