Apmeklējuma laiks: 2009. gada maijs.
Galvenās pieturas/apskates vietas:
1) Tunisa, Kartāga, SidiBūSaida, Bordo muzejs
2) Monastiras lidosta, Susse, Port el Kantauī, Hotel El Mouradi u.c.
Galvenie iespaidi: Tunisija lielākoties patīkami pārsteidza (kaut gan, arī te bija savas ēnas puses, bet kur tad tādu nav). Jāsaka, ka daba bij’ saglabājusi savu zaļumu pilnā mērā un vietās kur uzturējāmies, lielākoties viss bija sakopts un civilizēts. Kopējais iespaids par zemi palicis ļoti labs.
1. lapas saturs:
Ievads
Vēsture
Pirmā diena
Ievads
Kur tu īsti brauksi uz Tunisiju Vēl trakāk! Kur tu īsti biji Tunisijā Hahaha!
Tādu es sastapu paziņu attieksmi pret Tunisiju un arī es pats uz turieni nepavisam negribēju braukt. Kas tad ir Tunisija? Jocīgs kūrorts uz kuru brauc tikai ekscentriski dīkdieņi ? Hmm, un ar ko man vispār asociējas šī zeme? Jā, ar to, ka tur kādreiz atradās briesmīgā Kartāga, no kuras nāca neveiksmīgais lielās Romas apdraudētājs Hanibāls/Kanibāls un kurā, pie tam, tika praktizēta bērnu upurēšanu, brr! Un nosaukums, tā vispār ir ideju katastrofa- Tunisija ar galvaspilsētu Tunisu. Jā, sīka valstiņa starp lielo Alžīriju un Lībiju, starp Sahāras tuksnesi un Vidusjūru. Ar neciešamu melno publiku. Labi, lai būtu jūra, ar saviem hoteļiem kā potjomkina sādžām, bet tuksnesi es jau esmu redzējis! Paskatījos Triadvisor, ko būtu vērts apmeklēt un kādas ir atsauksmes par manu viesnīcu un atklāju, ka nekas slikts tur nebija sarakstīts, bet bija pat ieteikti daži it kā interesanti apskates objekti. Ar lielu saņemšanos nopirku DK grāmatu par Tunisiju, tomēr lasīt īpaši nespēju, nu nevilināja mani šī zeme. Tomēr, kad nokļvu tur, pēkšņi viss mainījās. Bet kad atbraucu mājās, to nakti nevarēju aiziet gulēt. Pirmo reizi kopš neatminamiem jaunības laikiem nespēju mājās uzreiz adaptēties pēc ceļojuma. Vajadzēja sagaidīt saullēktu. Tā lūk.
uz augšu
Vēsture
Esot Tunisijā, pa vakariem lasīju Tunisijas grāmatu, kā arī biju uz speciāli izveidotu priekšnesumu amfiteātrī ar lāzeru specefektiem, lielām projekcijām, dekorācijām un aktieriem nabadziņiem ar visiem dzīvniekiem, kas radīja īsu priekštatu par Tunisija bagāto vēsturi. Daži pieturas punkti vairāk gan paša atmiņas atsvaidzināšanai.
Sākot ar apt. 4000 g.pr.Kr. teritoriju apdzīvo berberu ciltis. Interesanti, ka vietējās tūrisma firmas darbinieks Hassens apgalvoja, ka 80% mūsdienu Tunisijas iedzīvotāju esot berberu asinis. Ap 1000g.pr.Kr. feniķieši(kanaānieši) dibina Adrumetumu (tag. Susse), kā arī citas apmetnes Vidusjūras krastos.
814. g.pr.Kr. feniķieši Dido(nas), jeb arī Elīsas no Tīras vadībā, dibina Kartāgu (pēc Vergīlija). Pūnieši, kā viņus dēvē romieši, valda vismaz 700 gadus. 164.g.pr.Kr. romieši iekaro Kartāgu un valda veselus 585.gadus. 439.g. vandaļi iekaro Kartāgu. 533.g.vandaļus pakļauj Bizantija. Vandaļi pie varas noturas gandrīz 100 gadus, bizantieši 137 gadus. 670.g. arābi karavadoņa Okbas vadībā dibina Kairunānu. Ap 700.g. notiek Kartāgas pilnīga izpostīšana un netālu no tās arābu Tunisas attīstīšana, teritorijas administratīvais centrs paliek Kairuānā, kura pēc gida apgalvojuma, musulmaņiem skaitoties 4. svētākā pilsēta (aiz Mekas, Medīnas un Jeruzālemes). 800.g. varu iegūst savā laikā ietekmīgā arābu Algabīdu dinastija. Tiek celtas ēkas, kuras ir saglabājušās līdz mūsu dienām. Notiek totāla iedzīvotāju arabizēšana un islamizēšana. Aiziet nebūtībā kā pūnieši, tā kristieši u.c., piem., latīņi. 909.g. varu pārņem arābu Fātimīdu dinastija. Fātimīdi pieder pie šiītu novirziena. Viņi dibinājuši arī Kairu (Kāhiru) Ēģiptē 969.gadā. 972.g. berberiem Zirīdiem tiek uzticēta teritorijas pārvalde. 1041.g. Zirīdi saceļas un tiek gāzti. 1228.g. varu iegūst arābu Hafasidu dinastija, kura turpina valdīt vairāk kā 300.gadus. Viņi sakauj franču krustnešus 1270.gadā. 1574.g. varu iegūst Turki/Osmaņi. Valsts valoda turku. 1705.g. Varu iegūst turku Huseinīdu dinastija. Huseinīdu turku beji (karaļi) formāli valda teju 4 gadimtus, līdz Tunisijas neatkarības iegūšanai 1957.g. 1881.g. tiek nodibināts franču protektorāts, ienāk franču karaspēks, Tunisija iegūst savu tagadējo vārdu. 1956.g. 20.marts neatkarības proklamēšana (ieteikums-nebūtu vēlams braukt uz Tūnisiju ap 20.martu). 1957.g. neatkarības faktiska iegūšana mierīgā ceļā no Francijas. Pie varas prezidents Burgība. Eiropiešu kolonisti izbrauc, vienlaicīgi oficiāli tiek palielinātas sieviešu tiesības, arī noteikta viensievība, tiek veidota sekulāra sabiedrība (vienīgā musulmaņu zeme, kurā brīvdiena nav piektdiena) un tiek veicināta tūrisma attīstība. 1987.g. 7.novembris ben Alī uzurpē varu, jo Burgība vecuma dēļ vairs neesot spējis normāli valdīt. Tadejādi Valstī esot tikusi saglabāta politiskā stabilitāte.
Pirmā diena
Ceļš
vvin! ceļojumi 