Mēneša arhīvi: Maijs 2009

Tunisija


MeMonastirApmeklējuma laiks: 2009. gada maijs.
Galvenās pieturas/apskates vietas:
1) Tunisa, Kartāga, SidiBūSaida, Bordo muzejs
2) Monastiras lidosta, Susse, Port el Kantauī, Hotel El Mouradi u.c.
Galvenie iespaidi: Tunisija lielākoties patīkami pārsteidza (kaut gan, arī te bija savas ēnas puses, bet kur tad tādu nav). Jāsaka, ka daba bij’ saglabājusi savu zaļumu pilnā mērā un vietās kur uzturējāmies, lielākoties viss bija sakopts un civilizēts. Kopējais iespaids par zemi palicis ļoti labs.

vairāk

Ēģipte

mashrabija Apmeklējuma laiks: 2008. gada aprīlis
Galvenās pieturas: Kaira, Gizas piramīdas, Luksora, Karnaka, Valdnieku ieleja, Hurgada, Hotel Al Mashrabiya
Galvenie iespaidi: Pirms braukšanas uz Ēģipti iesaku uzlādēt baterijas, jo tur nākas tērēt enerģiju. No otras puses, tur Saules uzlādējošā iedarbība liek sevi manīt. Saules Ēģiptē netrūkst. Vārdu sakot, Ēģipte ir enerģētiska zeme. Varbūt tie, kas brauc baudīt tikai jūras priekus teiks savādāk, bet mans viedoklis ir tāds: kas nav bijis Luksorā, Kairā un Gizā, tas nav bijis Ēģiptē :P Smilšu pludmales ir daudzviet pasaulē, arī tepat Latvijā to netrūkst.
turpinājums sekos
Continue reading

Vācija

IMG_ansgarsApmeklējuma laiks: 2007.gada augusts
Galvenās pieturas: Hamburga, Hotel Graf Moltke, Lībeka

Apmeklējuma laiks: 1994. un 2005.g.
Galvenās pieturas: Minhene, Bavārija, Hostel Meininger, Autokino

vairāk

Norvēģija

1695copy2006. gada augusts
Pieturas:
Bergena, Osterfjords
Fāntofta, Trolhaugena
Hotel: City Box

 

Valsts apraksts
Iedzīvotāji -4,5 milj., lielākās pilsētas- Oslo 500, Bergena- 250, Trondheima- 140 tūkst.
Teritorija -306 (340 ar Svalbāru) tūkstoši km2 kalni 70%, fjordi, meži
Vēsture- vikingu laikos cieša saikne ar Britu salām, vēlāk 400 gadus valda dāņi, pēc tam zviedri
Valoda- dāņu ar Norvēģijas īpatnībām (bokmal)
Ekonomika- kopprodukts 195 miljari USD, nafta, zivis, kuģi

Šveice

2005. gada oktobris
Pieturas: Cīrihe
Vintentūra, Bodenezers
Vēla nakts vai agrs rīts. Samērā silts, kaut jau oktobris. Pa pilsētu staigā jaunieši …diskotēka vēl nav beigusies. Es staigāju pa ielām meklējot Omu, kura kā akā iekritusi. Pārpratums liek nervozēt, tomēr, paldies Dievam, viss beidzas laimīgi. Pirms iebraukšanas lidostā radio sāk skanēt projām jājiet, projām jāiet, es nevaru šeit palikt-diezgan zīmīgi un visi saausās. Lidostā esam ļoti laicīgi, biļešu kases vēl nestrādā. Var nesteidzīgi aiziet uz tualeti, kurā šajā agrajā stundā viss ir perfekti tīrs, spīdīgs un smaržojošs un kārtīgi noskalot seju, kas ir ļoti iekaisusi. Paceļamies. Var just, ka lidmašīna strauji uzņem augstumu. Vēl ir tumšs un Boings ielido piķa melnā naktī. Cerēju pa logu ieraudzīt vismaz pilsētas vai šoseju ugunis, tomēr nē, absolūtā tumsa. Zaļā tēja ar citronu ir perfekts tonizētājs, tikai viens lats, un man pēkšņi izliekas, ka lasis ir spīdīga zelta zivtiņa. Beidzot parādās arī Saulīte un ar to gaismas un mākoņu spēles, tomēr tikai lidmašīnas manā pusē, otrā vēl joprojām viss ir ļoti tumšs. Beidzot parādās kādas pilsētas ugunis, laikam Malme. Ejam uz sēšanos Kopenhāgenā. Tam seko stresaina pārskriešana cauri visai lidostai (jo laika nav nemaz), lai paspētu uz Šveices lidmašīnu. Šveicē Alpus neredz, tikai Juras kalnus. Starp nelieliem pauguriem grabot, klabot un manevrējot, ielidojam Cīrihē. Turpat lidostā iegādājamies vilciena biļetes, lai nokļūtu Cīrihes centrā. Nobraucam pa eskalatoru zem lidostas esošajā dzelzceļa stacijā, nospiežot pogu atveras vilciena durvis un iekļūstam kaut kādā pilnā, vairāklīmeņu vagonā ar galdiņiem, knapi atrodot sēdvietas blakus itāliski runājošām meitenēm. Braucot uz Cīrihi redzam diezgan nepievilcīgas urbanizētas pilsētas ainas. Biju lasījis, ka Cīrihes galvenā stacija ir ļoti iespaidīga… izkāpju un tūlīt pārjautāju vai šī ir galvenā stacija, man liekas, esam izkāpuši kaut kādā priekšpilsētā.. ir gan, tikai līdz galvenajai ēkai jāpaiet uz priekšu. Drīz esam to sasnieguši un izejam no stacijas, priekša upe.. hmm, tātad vilcieni turpina ceļu zem upes, gluži kā metro. Šī vietiņa jau liekas stipri skaistāka. Tomēr mana vazāšanās pa Cīrihes ielām atkrīt, jo Uldim ļoti sāpot kājas. Tā mēs apmetam nelielu loku ap staciju, pārejot divus tiltus nolemjam iestiprināties ielas kafejnīcā. Spīd saule, sēžu upes malā, vēroju Cīrihes namu arhitektūru un ielās braucošās mašīnas un ejošos cilvēkus.


Vēsture
Kopš 5.gs.p.m.ē. tagadējā Šveices teritorijā dzīvojuši etruksu izcelsmes reti autrumos un ķeltu izcelsmes helvēti rietumos. 58.g.m.ē. Helvēcija un Retija tika iekļautas Romas sastāvā. 260.gadā tām uzbruka ģermāņu alemaņi austrumos un burgundi rietumos. 6. gs. alemaņus un burgundus pakļāva franki. 1291. gadā brīvie zemnieki no Švīces, Ūrī un Untervaldenes mežu kantoniem noslēdza savienību pret Hābsburgiem. Uz šīs savienības pamata izveidojās Šveices konfederācija. 14.gs. tai pievienojās Lucernas, Cīrihes, Glarusas, Cūgas un Bernes kantoni. Pēc vairākām kaujām ar Hābsburgiem 1499. gadā Šveice izcīnīja neatkarību no Vācu impērijas. Leģenda vēsta par Vilhelmu Tellu, kurš izglābās no nāvessoda, jo izšaujot no stopa trāpīja ābolā uz sava dēla galvas. Stops bijis galvenais ierocis Šveices armijas arsenālā. Šveiciešiem bija drosmīgu karavīru reputācija, tāpēc Romas pāvets 1506.gadā izveidoja šveiciešu gvardi, kas joprojām apsargā Vatikānu.

Iedzīvotāji – 7 milj.
Teritorija – 40 tūkst km2. 26 kantoni. Reljefs-ziemeļrietumos Juras kalni, Šveices plakankalne-Vidusszeme, Alpi- dienvidos un austrumos
Valoda – Vācu valodā runā vidienē un ziemeļos, franču-rietumos, itāļu-dienvidos, retroromāņu-Garubindinē
Ekonomika – lats 2,3 franki, franks 0,434 lati

Somija

2005. gada jūnijs
Helsinki, Viking Line
2005.gada novembris
Tampere, Tallinnk
Hotelli Kanava

Zviedrija

2004.gada maijs
Pieturas: Stokholma
Sēdertālje, Jiterjārna
Taksinge, Mariefreda
Valsts apraksts
Iedzīvotāji-9 milj., lielākās pilsētas- Stokholma ar apkārtni 1,2 milj, Gēteborga 515 , Malme 260 tūkst.
teritorija- 450 tūkstoši km2, daudz klinšainu salu- šēru, meži
vēsture- vikingi tirgojas ar Bizantiju un Bagdādi, dibina pilsētas Gardarīkē (vēlākajā Krievijā). Vēlāk liela dāņu un vācu ietekme, neatkarību iegūst Gustavs Vāsa
valoda- svearu (zviedru) valoda ar centru Uplandē asimilējusi Rietum un Austrum Jotalandes (Gotalandes, Smolandes) gotu, kā arī Skānijas dāņu valodas
ekonomika- kopprodukts 270,5 miljardi dolāri
Kuģis Baltic Kristina
Lietaina un vējaina piektdienas pēcpusdiena maija vidū.
Visa nedēļa aizgāja saspringti gatavojot dokumentus VID tematiskajai pārbaudei. Tagad pēdējā brīdī lielā ātrumā drāžamies uz Rīgu. Satiksme liela, dažkārt apdzenot nākas riskēt. Nolieku mašīnu pie Andrejostas stāvlaukuma un
gar krastmalu skrienu līdz pasažieru ostai. Tas prasa laiku, kura nav. Iekšā neliels sasprindzinājums. Apziņā uzplaiksnī nesen redzētie sapņi vai pareizāk murgi ar kuģiem, izbraukšanu no ostas un pat Stokholmu. Iešana uz kuģa pavisam nepatīkama jo nākas iet pa automašīnu klāju. Stāv fūres u.c. smagais transports. Toties tālāk pie kāpnēm sagaida apkalpe baltos kreklos. Laipni, patīkami jauni cilvēki, uz grīdām sarkani paklāji, viss tīrs arī kajīte liekas samērā jauka ar lielu logu. Ārā drūms laiks, sajūta kā vēlā rudenī, šķiet, pat Daugava viļņojas. Pa vietējo radio skan vecās dziesmas. Kriss Rī dzied savu slaveno This is a Road to Hell brr. Pēc tam tiek stāstīts kā rīkoties ārkārtas situācijās. Ļoti iederīgi. Kuģis ātri ieiet jūrā, pazaudējot skatienam krastu. Tas droši vien vēja un viļņu dēļ (lai neizmet krastā). Izejot uz klāja vējš aizsit elpu un ne tikai. Kuģa ārdurvis vējā strauji aizcērtas, iecērtot (un nedaudz sabojājot) manas jakas slēdzēju. Toties aiz mākoņiem paspīd vakara saulīte, kas taisās ienirt jūrā. Aizejot kuģa priekšgalā var vērot saulrietu (un izjust šūpošanos). Skaisti. Lejā, kafejnīcā omulīga atmosfēra, skan mūzika un iespējams atspirdzināties ar garšīgu, lielu saldējuma porciju (arī dārgu). Atgriežoties kajītē, ārā jau ir satumsis, tomēr tumsu nevar īsti izjust jo kaut kur augstāk virs loga atrodas prožektors, kas apgaismo viļņus, kuri sitas gar bortu, pārvēršoties baltās putās. Paskrienam garām vienam kuģim, tad citam. Tātad ejam ātri un lielā satiksmē, droši vien Irbes šaurumā. No rīta vētra pierimusi, sešos parādās pirmās šēras. Līdz Stokholmai četras stundas pa ļoti interesantu līču un saliņu arhipelāgu.


Vēsture
Neliels atskats uz Zviedrijas vēsturi.
1523. gada 6. jūnijs Zviedrijas neatkarības diena
Gustavs Ēriksons no Vāsu dzmitas kļūst par valdnieku
1611. gadā pie varas nāk Gustavs Ādolfs
kurš iesaistās 30 gadu karā, krīt 1632.g. pie Leipcigas
1622.g. Vidzeme nonāk Zviedrijas varā
1640.g. Stokholma oficiāli kļūst par galvaspilsētu
1654. gadā pie varas nāk Kārlis X (Gustavs)
kurš 1658.g.iekaro Dāniju (iegūst Blekingi, Skoni uc.)
un arī Kurzemi (H.Jēkabu)
1660- 1697.gados valda Kārlis XI
1697.g pie varas nāk varonīgais Kārlis XII
kurš neveiksmīgi 1709. gadā zaudē pie Poltavas un 1718.g. krīt Norvēģijā
1710.g. Zviedrija zaudē Vidzemi
1818.gadā francūzis Žans Batists Bernadots kļūst par Kārli XIV Juhanu mūsdienu Zviedrijas un Norvēģijas karaļu clitstēvu


Stokholma
Nosaukumu varētu tulkot kā pāļu salu. Stokholmai esot palaikam jātaisnojas, ka tā nav lauku nomale un ka tur nedzīvo pāļi. Man Stokholma patika. Tās vecpilsētu sauc par Gamla Stan un uz tās pamata pilsēta ir izaugusi. Tās izaugsmi noteicis tas, ka Skandināvijas tektoniskās pacelšanās rezultātā 13.gs. nebijis vairs iespējams no Baltijas jūras iekļūt Mēlarenas ezerā citādi kā caur Stokholmas slūžām, vai arī tajā vietā pārkraujot kravas. Stokholma kā pilsēta radusies 51. gadu pēc Rīgas un tāpat kā Rīga tā veidota pēc Lībekas parauga un tāpat kā Rīgā tajā noteicēji bijuši lejavācieši. Bet tā pilsēta 1495. gadā nodega. 1523.gadā tajā varu pārņēma zviedri. Tagad Stokholma atrodoties uz 14 salām, jeb pilsēta uz ūdeņiem, un to nevar nejust.

Latvija

Kurzemes jūrmala, Rīga, Ventspils,
Subate, Aknīste
Ērgļi, Gaiziņš, Lubāns, Rēzekne, Koknese
Ērgļu viesnīca
Līgatne, Sigulda u.c.

Igaunija

Tartu, Tallinna, Kuresāre
Hotel Dzingel Tallinā, Hotel Salme Sāmsalā
Prāmji uz Mintu un Virtsu

Lietuva

Pirmoreiz biju Viļņā un Traķos,
tad arī citās pilsētās. Protams, vistuvākās man ir Kuršu kāpas