2004.gada maijs
Pieturas: Stokholma
Sēdertālje, Jiterjārna
Taksinge, Mariefreda
Valsts apraksts
Iedzīvotāji-9 milj., lielākās pilsētas- Stokholma ar apkārtni 1,2 milj, Gēteborga 515 , Malme 260 tūkst.
teritorija- 450 tūkstoši km2, daudz klinšainu salu- šēru, meži
vēsture- vikingi tirgojas ar Bizantiju un Bagdādi, dibina pilsētas Gardarīkē (vēlākajā Krievijā). Vēlāk liela dāņu un vācu ietekme, neatkarību iegūst Gustavs Vāsa
valoda- svearu (zviedru) valoda ar centru Uplandē asimilējusi Rietum un Austrum Jotalandes (Gotalandes, Smolandes) gotu, kā arī Skānijas dāņu valodas
ekonomika- kopprodukts 270,5 miljardi dolāri
Kuģis Baltic Kristina
Lietaina un vējaina piektdienas pēcpusdiena maija vidū.
Visa nedēļa aizgāja saspringti gatavojot dokumentus VID tematiskajai pārbaudei. Tagad pēdējā brīdī lielā ātrumā drāžamies uz Rīgu. Satiksme liela, dažkārt apdzenot nākas riskēt. Nolieku mašīnu pie Andrejostas stāvlaukuma un
gar krastmalu skrienu līdz pasažieru ostai. Tas prasa laiku, kura nav. Iekšā neliels sasprindzinājums. Apziņā uzplaiksnī nesen redzētie sapņi vai pareizāk murgi ar kuģiem, izbraukšanu no ostas un pat Stokholmu. Iešana uz kuģa pavisam nepatīkama jo nākas iet pa automašīnu klāju. Stāv fūres u.c. smagais transports. Toties tālāk pie kāpnēm sagaida apkalpe baltos kreklos. Laipni, patīkami jauni cilvēki, uz grīdām sarkani paklāji, viss tīrs arī kajīte liekas samērā jauka ar lielu logu. Ārā drūms laiks, sajūta kā vēlā rudenī, šķiet, pat Daugava viļņojas. Pa vietējo radio skan vecās dziesmas. Kriss Rī dzied savu slaveno This is a Road to Hell brr. Pēc tam tiek stāstīts kā rīkoties ārkārtas situācijās. Ļoti iederīgi. Kuģis ātri ieiet jūrā, pazaudējot skatienam krastu. Tas droši vien vēja un viļņu dēļ (lai neizmet krastā). Izejot uz klāja vējš aizsit elpu un ne tikai. Kuģa ārdurvis vējā strauji aizcērtas, iecērtot (un nedaudz sabojājot) manas jakas slēdzēju. Toties aiz mākoņiem paspīd vakara saulīte, kas taisās ienirt jūrā. Aizejot kuģa priekšgalā var vērot saulrietu (un izjust šūpošanos). Skaisti. Lejā, kafejnīcā omulīga atmosfēra, skan mūzika un iespējams atspirdzināties ar garšīgu, lielu saldējuma porciju (arī dārgu). Atgriežoties kajītē, ārā jau ir satumsis, tomēr tumsu nevar īsti izjust jo kaut kur augstāk virs loga atrodas prožektors, kas apgaismo viļņus, kuri sitas gar bortu, pārvēršoties baltās putās. Paskrienam garām vienam kuģim, tad citam. Tātad ejam ātri un lielā satiksmē, droši vien Irbes šaurumā. No rīta vētra pierimusi, sešos parādās pirmās šēras. Līdz Stokholmai četras stundas pa ļoti interesantu līču un saliņu arhipelāgu.
Vēsture
Neliels atskats uz Zviedrijas vēsturi.
1523. gada 6. jūnijs Zviedrijas neatkarības diena
Gustavs Ēriksons no Vāsu dzmitas kļūst par valdnieku
1611. gadā pie varas nāk Gustavs Ādolfs
kurš iesaistās 30 gadu karā, krīt 1632.g. pie Leipcigas
1622.g. Vidzeme nonāk Zviedrijas varā
1640.g. Stokholma oficiāli kļūst par galvaspilsētu
1654. gadā pie varas nāk Kārlis X (Gustavs)
kurš 1658.g.iekaro Dāniju (iegūst Blekingi, Skoni uc.)
un arī Kurzemi (H.Jēkabu)
1660- 1697.gados valda Kārlis XI
1697.g pie varas nāk varonīgais Kārlis XII
kurš neveiksmīgi 1709. gadā zaudē pie Poltavas un 1718.g. krīt Norvēģijā
1710.g. Zviedrija zaudē Vidzemi
1818.gadā francūzis Žans Batists Bernadots kļūst par Kārli XIV Juhanu mūsdienu Zviedrijas un Norvēģijas karaļu clitstēvu
Stokholma
Nosaukumu varētu tulkot kā pāļu salu. Stokholmai esot palaikam jātaisnojas, ka tā nav lauku nomale un ka tur nedzīvo pāļi. Man Stokholma patika. Tās vecpilsētu sauc par Gamla Stan un uz tās pamata pilsēta ir izaugusi. Tās izaugsmi noteicis tas, ka Skandināvijas tektoniskās pacelšanās rezultātā 13.gs. nebijis vairs iespējams no Baltijas jūras iekļūt Mēlarenas ezerā citādi kā caur Stokholmas slūžām, vai arī tajā vietā pārkraujot kravas. Stokholma kā pilsēta radusies 51. gadu pēc Rīgas un tāpat kā Rīga tā veidota pēc Lībekas parauga un tāpat kā Rīgā tajā noteicēji bijuši lejavācieši. Bet tā pilsēta 1495. gadā nodega. 1523.gadā tajā varu pārņēma zviedri. Tagad Stokholma atrodoties uz 14 salām, jeb pilsēta uz ūdeņiem, un to nevar nejust.
vvin! ceļojumi 