Vācija

Apmeklējuma laiks: 2007.gada augusts
Galvenās pieturas: Hamburga, Hotel Graf Moltke, Lībeka

Apmeklējuma laiks: 1994. un 2005.g.
Galvenās pieturas: Minhene, Bavārija, Hostel Meininger, Autokino

Hamburga
Ziņo, ka Hamburga esot liela, otra lielākā pilsēta aiz Berlīnes Vācijā, kā arī otra lielākā osta aiz Roterdamas Eiropā. Hamburgā esot 2300 tilti, kas ir vairāk nekā Amsterdamā(1200) un Venēcijā(400) kopā ņemot. Un vēl daži skaitļi: iedzīvotāju skaits pilsētā 1,8 miljoni plus 0,8 milj. tuvākajā apkārtnē, bet aglomerācijā kopā ap 4 milj., pilsētas platība 750 km2, aglomerācijas 18 tūkst km2. Osta gadā apkalpo 8 miljonus tūristu, reperbānis 4, salīdzinājumam, Ķelnes katedrāle 6 milj (2007.g.dati). 80% no tūristiem paši vācieši.
Mans mērķis nebija baudīt pilsētas lielumu, ko varēju apjaust tikai lidojot uz nosēšanos, kad blakus sēdošais vācietis rādīja aviācijas rūpnīcu pie Elbas, kā arī braucot ar autobusu uz lidostu, bet tad pilsēta nelikās sevišķi pievilcīga. Mans mērķis bija apskatīt vecpilsētu, kaut gan bija norādīts, ka no senās Hamburgas nekas daudz nav saglabājies. Hamburgas centrs bija viegli izstaigājams kājām. Kanāli, ko sauc par fleet plūst it kā pa pagalmiem, tāpēc gan tie, gan tilti nav ainaviski. Arī Elba, kaut plūst gar pilsētas sirdi, tomēr it kā novirzās no pilsētas un vairāk dzīvo savu ostas dzīvi, kamēr paši pilsētnieki, liekas, pamatā koncentrējas uz abiem Alsteras ezeriem.

Kā tas iesākās
Toreiz biju nolēmis aizlidot uz Vāciju. Sliecos uz Ķelni, bet bija padomā arī Hamburga. Vārdu sakot šaubījos. Šaubām gals pienāca 13. janvāra pusnaktī, tāpēc ka iepriekš tajā vakarā, iebraucot Pūres skaisti izgaismotajā benzīntankā, ievēroju zemu lidojošu lidmašīnu, kura koši mirdzēja vēl gaišajās debesīs starp zemajiem mākoņiem un tumšo mežu. Tas bija tik iespaidīgi (un patiesībā neparasti, jo attālums līdz lidostai bija pārāk liels, lai tik zemi lidotu), ka vairs nelikos mierā, līdz Air Baltic biļetes nebija man rokā. Tās bija uz Hamburgu, jo uz Ķelni lēto biļešu vairs nebija. Runājot par datumiem, sagadījās, ka atgriešanās no brauciena iekrita 13. augusta pusnaktī. 13.vai 14. aprīlī rezervēju viesnīcu, iepriekš gan pieliekot diezgan daudz pūļu, lai atrastu optimālo: laba vieta, lēta cena, labierīcības istabā, brokastis cenā, labas atsauksmes. Rezervācijas apstiprinājumā bija piekodināts, ka vēlas ierašanās gadījumā viesnīca iepriekš jāinformē, ko tūlīt arī darīju, bet uz ko man rakstisks apstiprinājums no viesnīcas tika nosūtīts tikai, nja, 13. jūlijā. Un kas vēl interesanti,- vairākus mēnešus pirms lidojuma man atkārtoti sapņos rādījās tāda lidmašīna, kādas agrāk bija Aeroflotei: balta ar zilu, kurā atrodos un ar kuru kaut kas slikts atgadās. Protams, tam centos nepievērst uzmanību un sapnis pagaisa no atmiņas, tomēr vēlak negaidīti atausa.
Pienācis Laiks lidot
Kad pienāca augusts un laiks lidot, laukā bija ļoti sutīgs, kā pirms negaisa un tas radīja bažas, ka, teiksim, zibens varētu apdraudēt lidmašīnas. Bažas radīja arī tas, ka uz biļetēm mana vieta nebija kopā ar pārējiem, kā tam būtu jābūt, ja lidojam ar Air Baltic Boingu. Starp citu, lidmašīnu uz Hamburgu gaidīja arī Bertolts Fliks ar savām meitām, kuras tur dzīvo. Mūsu lidmašīna kavējās un neatlika nekas cits kā vērot kā viena pēc otras nolaižas lidmašīnas, vienā brīdī spoži iemirdzoties un liekot mums izteikt minējumus, kura varētu būt mūsējā. Viena iemirdzējās īpaši spoži un drīz piebrauca tieši pie mūsu vārtiem. Ļoti spīdīga, balta ar zilu svītru. Neticēju pats savām acīm. Gluži kā Aeroflotes Tu, ar motoriem pie astes. Te nu mani murgi atausa no zemapziņas dziļumiem, toties atkrita jautājums par vietām, jo šādai lidmašīnai ir savādāks vietu izkārtojums. Lai iekāptu lidmašīnā gan nedaudz nācās pārvarēt sevi. Tā izrādījās sadarbības partneru McD.Duglass (nevis Air Baltic Boings, kā norādīts biļetē) un bija pārsteidzoši ērta. Vajag domāt labas domas un baudīt mirkli. Ceļoties augšā labi varēja redzēt Babītes ezeru, vēlāk Usmas ezeru un Kurzemes jūras piekrasti, bet sēžoties Hamburgas apkārtni, Elbu un milzīgo Airbusa rūpnīcu. Prom lidojums, paldies Dievam, bija izdevies.
Hamburga iesākumā
Hamburgu 808. gadā dibinājis Šarls (Kārlis) Lielais, bet 834. gadā viņa dēls Luijs (Ludvigs) Dievbijīgais te izveidoja bīskapiju par bīskapu ieceļot Ansgaru, sauktu par ziemeļu apustuli. Viņa ceļojuma laikā uz Sveju zemi (Zviedriju) 854. g. Ūlava vīri uzbruka Kurzemei un tā Ansgara pēctecis Rimberts pirmo reizi vēsturē to rakstiski pieminējis. Jāsaka, ka dāņu vikingi 845. gadā Hamburgu tā izpostījuši, ka bīskapa sēdekli faktiski nācās pārcelt uz Brēmeni, no kurienes nācis pirmais Rīgas bīskaps Alberts.
Mūsdienu Hamburgas lidosta izskatījās diezgan liela, vēl jo vairāk tāpēc, ka mums nācās iziet tai cauri no viena gala līdz otram, jo lidmašīna tā ačgārni piestāja pie iekāpšanas termināļa. Pati pilsēta pa ceļam uz viesnīcu neatstāja nekādu izcilo iespaidu. To pašu varētu arī teikt par viesnīcu. Vienīgais, kas bija izdevies perfekti, bija viesnīcas izvēle, jo lidostas autobuss Jasper apstājas tajā savā vienīgajā pieturā, kurā mums tieši vajadzēja. Esam viesnīcā jau vakarā, kad neko dižu vairs neiesākt, ja nu vienīgi sameklēt tuvumā kaut ko atspirdzinošu. Laiks riktējās uz lietu. Pie sava nakts skapīša atklāju Bībeli vairākās valodās. Biju par to dzirdējis, bet saskaros pirmo reizi. Latviešu valodā, protams, nebija un es neko nemēģināju lasīt.
turpinājums sekos